31.oktobrī noritēja Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas papildus paneļdiskusija “Būvmateriāli = industrija + mantojums”, kuru vadīja Vents Vīnbergs. Diskusijā piedalījās arhitekti Jānis Sauka (MARK Arhitekti), Austris Mailītis (Mailītis A.I.I.M.), Liene Griezīte (Arhitektes Lienes Griezītes studija), Jānis Aufmanis, kā arī mākslinieks Kaspars Lielgalvis.

Hipiju ēras guru Alans Votss pirms 60 gadiem ironizēja, ka ir muļķīgi Rietumu kapitālismu dēvēt par materiālistisku, jo materiālists, viņaprāt, ir tas, kurš mīl un godā materialitāti, un lieto materiālus maksimāli apzinīgi un saudzīgi, kurpretim industriālā sabiedrība tos prot vien neapdomīgi izšķērdēt. Šķiet, viņš līdzīgi kritizētu arī 21. gadsimta postindustriālo sabiedrību pat ar tās deklarētajām resursu taupīšanas iniciatīvām, jo arī tās pirmām kārtām ir balstītas abstraktās koncepcijās, nevis izpratnē par telpas un laika materiālajām īpašībām.

Šīs vasaras Industriālā mantojuma dienu (IMD) lekcijas visas tiešā vai netiešā veidā skāra materialitātes tēmu, reizē ar mantojuma pārinterpretēšanas jautājumu liekot domāt arī par aprites ekonomiku un arhitekta spēju piedalīties materiālu otrreizējas izmantošanas un tā saucamā “urban mining” veicināšanā. Cik lielā mērā šīs prakses iespējamas un tiek pielietotas renovācijās un jaunbūvēs Latvijā? To apsprieda lektori Jānis Sauka, Austris Mailītis, Liene Griezīte, Kaspars Lielgalvis un Jānis Aufmanis.